Sporta laukumu ietverošā žoga paredzētais lietojums nosaka, kādas drošības prasības tam piemērojamas. Vai žogs norobežo spēles laukumu, vai tikai aiztur ārpus tā raidītās bumbas?
Norobežojošā konstrukcija ierobežo spēles laukumu
Norobežojošā konstrukcija ir līdzīga hokeja laukuma apmalei. Tā norobežo spēles laukumu un spēlētāju kustību. Spēlētāji var tai uzskriet virsū, un bumba var no tās atlēkt atpakaļ laukumā.
Tāpēc norobežojošajai konstrukcijai jāiztur sadursmes, atkārtoti bumbas triecieni un spēcīgi spērieni. Jāņem vērā arī pirkstu iesprūšanas risks un iespēja uzrāpties uz konstrukcijas.
Pārbaudēs saskaņā ar EN 15312 cita starpā novērtē sienas elementu triecienizturību. Parasti vieglie metāla sieta žogi šīs pārbaudes neiztur: atkārtoti triecieni un vibrācija var atbrīvot stiprinājumus un saliekt elementus.
Bumbu aiztures siets aiztur ārpus laukuma raidītās bumbas
Bumbu aiztures sieta uzdevums ir novērst bumbas nokļūšanu, piemēram, uz blakus esoša gājēju celiņa vai bērnu rotaļu laukumā. Izvēloties sieta augstumu, ņem vērā spēlējamos sporta veidus, lietotājus un apkārtējo vidi. Protams, nav iespējams pilnībā novērst bumbas izlidošanu ārpus laukuma, taču siets var samazināt risku garāmgājējiem un aizturēt lielāko daļu ārpus laukuma raidīto bumbu.
Atsevišķam bumbu aiztures sietam nepiemēro tādas pašas stiprības prasības kā norobežojošajai konstrukcijai. Tomēr, ja stingra bumbu aiztures siena ir daļa no norobežojošās konstrukcijas un turpinās virs tās, tai līdz 1,5 metru augstumam jāatbilst norobežojošās konstrukcijas stiprības prasībām.
Izvietojumam ir izšķiroša nozīme
Starp bumbu aiztures sietu un spēles laukumu jāatstāj brīva vieta; aptuveni 1–1,5 metri parasti ir pietiekami. Tas palīdz novērst situāciju, kurā spēlētājs, skrienot pa laukumu, saduras ar sietu un savaino pirkstus.
Ja žogs atrodas tieši pie spēles laukuma malas, tā ir norobežojošā konstrukcija – neatkarīgi no tā, ar kādu nosaukumu to pārdod.